Labdien! Esmu sapratusi savu it kā kļūdu, vai precīzāk savu rīcību, brīdī, kad draugs vēlējās izbeigt 3 gadus ilgušas attiecības. Man šausmīgi sāpēja, nebiju tam gatava, nepieņēmu to, lūdzos viņam, raudāju, biju izmisumā, nespēju noslēpt savu izmisumu, cerēju, mēģināju analizēt kāpēc, kur esmu kļūdījusies, sapratu, ka pazemojos aiz savām milzīgajām sāpēm, bet... nevarēju tobrīd citādi.

 

Saprotu, ka viņam bija grūti. Saprotu, ka beidzot esmu zaudējusi cerības saglabāt attiecības, saprotu, ka viņš man "jāatlaiž" un jāpriecājas, ka bija... Bet. Zinu, ka esmu zaudējusi viņa acīs... Kā lai "reabilitējos", kā lai tagad pēc visa daru, lai viņam par mani saglabātos labas atmiņas, nevis mana šausmīgi noraudātā seja un gaudulīgie (tā viņš teica) teksti...?

 

Es viņam lieku mieru. Netraucēju. Neko vairs negribu. Zinu, ka viņš manas sāpes nesaprata. Vai ir iespējams, ka viņš jelkad izturēsies citādi pret mani? Šobrīd viņam "nelabi metoties" no maniem tekstiem. Jebkuriem. Nu tad beidzot klusēju.

 

Zinu, ka mūsu attiecības bija brīnums (arī viņš to nenoliedz), joprojām, ja nesavaldos, visu to sajūtu... Ko man darīt, lai būtu citādi?

 

 

 

                                      Atbilde.

 

      Domāju, ka Jūs tik ļoti ciešat vairāku iemeslu pēc. Pirmkārt, Jums ir zaudējuma sāpes, kuras izjūt katrs cilvēks tad, kad attiecības pārtrūkst. Otrkārt, manuprāt, Jūs izjūtat ciešanas, paliekot vienai. Visbiežāk cilvēki ļoti cieš pēc šķiršanās, ja ir stipras bailes palikt vienam, vai cilvēks saista attiecību izjukšanu ar to, ka viņš ir nevērtīgs. Un šīm ciešanām palikt vienam, cēloņi ir meklējami cilvēka pagātnē. Ir bijis kāda tuvinieka zaudējums (piemēram, tēvs atstājis ģimeni vai arī tēvs daudz strādājis un ir trūcis viņa klātbūtnes). Nevērtības izjūta parasti rodas, ja trūcis pozitīva novērtējuma vai ir bijusi pārāk stipra kritika.

      Tas, ka attiecības ir bijušas ,,brīnums” un tad sabrukušas, liecina par to, ka neesat redzējusi, sapratusi, kas īsti notiek jūsu attiecībās,(acīmredzot neredzējāt attiecību grūto pusi) nespējāt par to runāt un novērst to.

      Saprotu Jūsu sāpes, jo sabruka ideāla pasaule nezināma iemesla dēļ.

      Lai būtu citādi, jums būtu jāsaprot, kas ar Jums notiek, kas rada tik stipras ciešanas, liek pazemoties; kas ar Jums notiek, ka krītat izmisumā. Tad, kad Jūs spēsiet atbrīvoties no šīm smagajām sajūtām, tad arī spēsiet veidot attiecības, satikt vīrieti, kurš būs labs pret jums. Varbūt būtu iespējams veidot attiecības arī ar Jūsu bijušo draugu, ja Jūs nemocītu šīs smagās izjūtas. To nekad iepriekš nevar zināt. Ir ļoti svarīgi saprast iepriekšējās šķiršanās iemeslus, lai varētu veidot nākamās attiecības veiksmīgāk. Nemokiet sevi, meklējiet palīdzību.

 

                               Vēlot veiksmi, Dr. Andris Veselovskis.