Man neliek miera domas par viņa bijušo, kaut arī viņa neko tādu nedara.

 

Labdien! Gribu jums lūgt psiholoģisku padomu, kā nomierināt sevi.
Ir tāda lieta, ka es esmu kopā ar mīļoto vīrieti jau gadu. Mēs ļoti mīlam viens
otru. Bet mani tirda domas par viņa bijušo. Viņš ar viņu nodzīvoja 3 gadus, un viņai ir bērns 6 gadus vecs, bet tas bērns nav no mana mīļotā cilvēciņa. Un šķiroties viņi it kā vienojās, ka viņš paliks krusttēvs šim bērnam. Tas nozīmē, ka lielākajos svētkos viņš ies pie viņas un apsveiks viņu.  Tā vēl nebūtu skāde, bet tā dzīvē iegrozījās, ka mēs tūlīt uzsāksim kopdzīvi tajā pašā mājā. Viņa bijusī ar bērnu un savu jauno mīlestību trešajā stāvā, bet es ar savu mīļoto pirmajā stāvā. Un noteikti būs neizbēgamas satikšanās kāpņu telpā, sarunāšanās. Bet es to ļoti negribu, jo tā bijusī, viņa nav tāda miermīlīga, viņa ir diezgan asa un dzēlīga, kaut arī viņa viņu pameta.

Es uzticos savam vīrietim, bet domas, ka viņš viņu redzēs gandrīz katru dienu un
varbūt pārmīs kādus vārdus, sit mani nost. Un viņa vēl ir ziņkārīga, viņa viņam jautā, kā mums iet un tādā garā, bet tā kā mans vīrietis ir diezgan sirsnīgs, viņš parasti arī atbild, bet tas man ļoti nepatīk. Esam pārrunājuši to, bet viņš tur neko šausmīgu nesaskata un pamāca man nebūt tādai greizsirdīgai. Tas mani nomāc. Un es neko tur nevaru darīt. Lūdzu palīdziet tikt galā ar šīm domām:)
Jau iepriekš paldies!

Ar cieņu, jūsu lasītāja.

 

 

 

                                             Atbilde.

 

      Lai attiecībās katrs justos droši, ap attiecībām būtu jābūt stingri noteiktām robežām, kuras bez atļaujas nedrīkst pārkāpt neviens svešinieks. Šajā gadījumā bijusī draudzene ir robežu pārkāpēja- manuprāt, Jūs to tā izjūtat. Šīs izjūtas šobrīd netiek pietiekoši ņemtas vērā un tas rada diskomfortu. Šīs izjūtas nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tās ir Jūsu patiesās izjūtas.

      Interesanti, kādēļ Jūs ļaujat savam vīrietim stāstīt par Jūsu attiecībām ārpusē? Un kādēļ Jūsu vīrietim ir svarīgāka kādas citas sievietes vēlme parunāties, nekā Jūsu vēlme, lai viņš viņai nestāsta par Jūsu attiecībām. Te jūsu attiecību robežas tiek pārrautas. Jūs vairs nevarat justies vienīgā un svarīgākā.

      Ja jūs ar draugu abi gribat justies labi un palikt ilgstoši kopā, tad jums abiem būtu jāmācās respektēt savas un otra izjūtas. Par tām ir jārunā atkal un atkal, kamēr nonākat līdz abpusēji pieņemamiem risinājumiem. Šī brīža situācija ir pieņemama draugam, nav pieņemama Jums. Ja atstāsiet šo jautājumu bez ievērības, iekšējais diskomforts augs lielāks un lielāks, kamēr attiecības sabruks.

      Jūsu viedoklis ir tikpat svarīgs, kā Jūsu drauga viedoklis. Taču pieņemot lēmumus dzīvē, pirmajā vietā ir jābūt Jūsu viedoklim, jo tā ir Jūsu dzīve, ko Jūs dzīvojat. Ja Jūs pati sevi augstu vērtēsiet, tad arī citi izturēsies ar cieņu pret Jums.

      Nebaidieties ticēt savām izjūtām un cīnīties par sevi.

 

      Vēlot veiksmi Jaunajā Gadā, Dr. Andris Veselovskis.