(Delfi sievietēm 04.2006.)

 

Labdien! Rakstu Jums ar tādu problēmu. Nu nezinu, vai to varētu nosaukt par problēmu, bet lieta tāda, ka manam mīļotajam vīrietim nepatīk apskauties, mīļoties un tādas lietas. Bet man savukārt tas ir ļoti nepieciešams. Ja esmu bēdīga, nav garastāvokļa vai kā savādāk neomā, man palīdzētu kaut viens mīļš no vīrieša iniciatīvas nācis apskāviens. Bet viņš savukārt saka, ka viņam tas nepatīk, bezmaz vai tā, ka viņam tas izraisa riebumu. Viņš zina, ka man tas patīk un ka es to pieņemtu vienalga kurā brīdī. Un, ja tas nenotiek, tad manī uzreiz domas triecas tajā virzienā, ka viņš mani nemīl un ka neesmu tā vērta, ka mani nemīļo. Bet, ja uzprasu, lai mani samīļo, tad to arī bieži izdara, bet varu manīt, ka tas ir tikai ar "gariem" zobiem un diezgan bieži "vēsi".

Es nezinu, varbūt, ka šīs sekas ir nākušas no viņa bērnības, kura nebūt nav bijusi spoža. Cik man zināms, ģimenē starp vecākiem ir bijusi vardarbība un bērns visu ir noskatījies un brīžiem pat tajā visā iejaucies. Varbūt pie visa ir vainojams šī bērnības trauma, kura tik ļoti ir iedragājusi viņa nervu sistēmu tieši šajā virzienā? Nezinu, ko man darīt, man gribas palīdzēt, bet kā?

Varbūt man neuzspiest šo mīļošanos? Bet, ja neuzspiedīšu, tā var pazust pavisam un to es negribētu. Lūdzu, sniedziet man padomu, kā man rīkoties.

 

 

 

 

                                       Atbilde.

 

      Jūsu vīra vēsumam var būt dažādi iemesli, kuri ar vislielāko varbūtību nāk līdzi no viņa bērnības. Tas var būt saistīts ar vardarbību, kuru viņš redzēja bērnībā. Ir iespējams, ka jebkurš pieskāriens viņa iekšējā pasaulē, izsauc sajūtas, kas radušās bērnībā, redzot vardarbību. Šāda pieredze parasti atstāj dziļas negatīvas sekas. Bērni parasti ļoti cenšas novērst notiekošo vardarbību un bieži tas arī izdodas, taču bērna prātā uzkrājas daudz baiļu, dusmu, riebuma, kas vēlāk attiecībās parādās it kā bez iemesla. Tajā brīdī, kad Jūsu vīrs pieskaras Jums, viņš sajūt emocijas, kuras nāk no iepriekšējās pieredzes.

      Grūtības pieskarties, paust mīļumu, parasti ir cilvēkiem, kas nāk no ģimenēm, kurās nav bijuši mīļi pieskārieni. Šādās ģimenēs cilvēks iemācās, ka pieskarties, tas ir kaut kas slikts, riebīgs. Cilvēks, kas audzis tādā ģimenē, alkst pēc mīļuma un vienlaicīgi izjūt par to kaunu, vainas sajūtu vai riebumu.

      Ja zēna māte ir bijusi pārāk ,,mīļa”, ja ir pārāk daudz pieskārusies, nejūtot robežas, tad vīrietim arī var rasties riebums pret pieskārieniem.

      Ir iespējami arī citi iemesli, kādēļ Jūsu vīram ir grūti Jūs samīļot. No tā nevajadzētu baidīties. Domāju, ka jums vienkārši būtu jāparunājas ar vīru par to, kā viņš jūtas, ko viņš domā šajās situācijās, ko viņam tās atgādina. Ja viņam ir nepatīkamas sajūtas jums pieskaroties, tas nenozīmē, ka viņš Jūs nemīl, vai, ka Jūs nebūtu vērtīga viņa acīs. Vienkārši šīs situācijas izsauc emocijas no viņa pagātnes. Ja Jūs to spēsiet pieņemt un neuztvert personiski, tad Jūs varēsiet palīdzēt vīram vieglāk paust siltas emocijas. Jūsu vīram ir vajadzīgs laiks, lai viņš spētu brīvāk paust siltas jūtas. Jums nevajadzētu viņu ,,spiest”, bet drīzāk mudināt, palūgt, iedrošināt.

      Svarīgi situācijās saskatīt pozitīvo. Ja Jūs palūdzat, vīrs Jūs bieži samīļo, neskatoties uz to, ka viņam tas ir grūti. Te ir svarīgi priecāties par to, ka samīļo, nevis kritizēt par to, ka viņam neizdodas tā kā Jums gribētos. Jo vairāk pozitīva novērtējuma Jūs spēsiet dot viņam, jo vairāk viņš spēs dot Jums.

      Attiecībās ir nepieciešams pārrunāt notiekošo. Konsultējot pārus esmu novērojis, ka visbiežāk abu partneru nodomi ir bijuši darīt labu, taču komunikācijas trūkuma dēļ labi nodomi tiek interpretēti, kā kaut kas negatīvs. Šos pārpratumus ir nepieciešams izrunāt pēc iespējas ātrāk. Jo vairāk jūs abi spēsiet izrunāt un pieņemt otra atšķirīgo viedokli, jo vairāk gandarījuma dos attiecības.

 

                                                   Ar cieņu, Dr. Andris Veselovskis.