Jautā Gunta.

Vai depresijas slimnieks var būt agresīvs, nesavaldīgs, melīgs? Runa ir par 14gadīgu pusaudzi.

Atbilde.

Pusaudžu depresija atšķiras no pieaugušo depresijas. Depresija pusaudžiem var izpausties ar sekmju pasliktināšanos skolā vai arī ar pārmērīgu iegrimšanu mācībās. Pusaudzis var būt pārmērīgi agresīvs vai arī pārāk pakļāvīgs. Parasti pusaudži ieraujas sevī. Var sākt melot. Iekšēji nomākts pusaudzis viegli pakļaujas citu viedoklim. Pusaudžu vidū notiek nemitīga konkurences cīņa. Depresīvs pusaudzis zaudē šajā cīņā.

Vecākiem var būt grūti saprast, ka aiz ārējās bravūrības, agresivitātes vai melīguma slēpjas mazvērtības sajūta, nedrošība, bailes par sevi. Depresīvs pusaudzis savā būtībā jūtas nevērtīgs un nevienam nevajadzīgs. Vecāku uzdevums būtu palīdzēt tikt galā ar šīm grūtajām sajūtām un domām. Lai palīdzētu ir JĀBŪT KOPĀ ar pusaudzi viņa domās sajūtās un darbos- piedalīties, uzklausīt, cenšoties iejusties pusaudža ādā bez kritikas, bez moralizēšanas. Piemēram, pusaudži, kuriem ir grūtības ar mācībām, parasti jūtas stulbi un nekam nederīgi. Te būtu vajadzīgs atbalsts, uzmundrinājums, konkrēti priekšlikumi, kā tikt galā ar vienu vai otru problēmu. Kritika liek justies depresīvam pusaudzim vēl sliktākam, sekmes var pasliktināties vēl vairāk.

Attiecības ar pusaudžiem ir ļoti interesantas. Uzskatu, ka pieaugušie var ļoti daudz mācīties no pusaudžiem. Var mācīties, kā būt patiesam un godīgam. Attiecības ar pusaudžiem var dot savstarpēju gandarījumu tikai tad, ja pieaugušais ir patiess pret sevi un pret pusaudzi.

Vēlu veiksmi visām mammām, tētiem un bērniem!