(Delfi sievietēm 04. 2006.)

 

 

Labdien! Man ir vairākas problēmas. Esmu kopā ar draugu neilgi, apmēram astoņus mēnešus. Viņš zina, ka gribu ģimeni un stabilu dzīvi, bet tajā pašā laikā domā, ka man jālieto hormonālā kontracepcija. Es to darīt negribu, jo zinu, ka daudzām sievietēm pēc tam ir problēmas palikt stāvoklī pat vairākus gadus. No mūsu sarunām saprotu, ka viņam nav skaidrs, kad viņš gribētu ģimeni, bērnus. Man tas nepatīk, jo jau no paša sākuma sacīju, ka negribu īslaicīgas, nenopietnas attiecības... Jūtos tā, it kā tieku mīlēta šīs nopietnības un stabilitātes, miera dēļ, taču atpakaļ šādu nopietnu attieksmi nesaņemu. Jūtos slikti, kā pavadonis, kam tikai jāaprūpē un jāsamīļo, bet citu vajadzību no manis nav... Man šķiet pilnīgi nepieņemami lietot šādas zāles līdz brīdim, kad draugs sagribētu ģimeni, jo es riskētu ar savu veselību, par kuru, acīm redzot, rūpējos tikai es.. L

Otra lieta ir drauga ģimene, viņa tēvs dzer, bet mamma ir pilnīgi nepatstāvīga un situāciju nemaina. Draugs ir kā situāciju ugunsdzēsējs, vienmēr emocionāli viņu lāpa... Tas viss mani sadusmo un sarūgtina, jo neredzu iespēju, kā veidot savu dzīvi. Problēmas un mūsu neatbalstīšana neļauj neko iesākt, pat ja sākumā bijām nopietni noskaņoti. No šī visa jūtos diezgan slikti, nezinu, ko izmainīt, varbūt varēsiet kaut ko ieteikt.

P.S. Gluži loģiski saprotu, ka mūsu attiecību nopietnu veidošanos tieši kavē viņa vecāku problēmas, kas man šķiet ļoti negodīgi.

 

 

 

                                     Atbilde.

 

      Domāju, ka šajā situācijā ir ļoti svarīgi apzināties realitāti. Šobrīd Jūs gribat ģimeni un bērnus, bet draugs to negrib. Draugs nav atdalījies no vecāku ģimenes. Viņš no tās ir atkarīgs. Šāda atkarības nabassaite tiešām var traucēt veidot jaunu ģimeni. Lai draugs varētu kļūt par vīru un tēvu, viņam būtu līdz tam jāizaug, jākļūst tam gatavam.

      Viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēki izdara šādās situācijās, ir pieņemt vēlamo par esošo. Piemēram, tiek pieņemts lēmums veidot ģimeni tad, kad abi partneri vēl nav tam gatavi. Tas ir līdzīgi kā būtu uzdot piektās klases skolniekam risināt desmitās klases uzdevumus, un gaidīt, lai viņš tos atrisina. Diemžēl sabiedrība ir ļoti neizglītota šajos jautājumos un daudzi domā, ka cilvēks kļūst gatavs veidot ģimeni un kļūt par vecāku, tiklīdz ir nosvinēta 18 gadu jubileja. Tas rada daudz ciešanu laulātajiem un viņu bērniem.

Un šāda pāragra pārāk liela atbildība vairāk kavē nekā veicina cilvēku tālāku attīstību.

      Konkrētajā gadījumā jums ar draugu būtu jāizrunājas par nākotnes plāniem. Svarīgi vēlreiz pārrunāt, ko gribat Jūs un ko grib viņš. Ja šīs vēlmes nesakrīt, tad vai ir jēga būt kopā? Daži pāri nodzīvo visu mūžu, veltīgi gaidot, kad otrs mainīsies, tā vietā, lai atrastu sev atbilstošu partneri. Ja jūsu vēlmes veidot ģimeni un radīt bērnus sakrīt, tad būtu kopīgi jādomā, kā uz to virzīties, kā novērst esošos šķēršļus. Ilgstošu un drošu attiecību izveidošanai var būt nepieciešams ilgs laiks. No tā nevajadzētu baidīties.

      Lai veicas izveidot nākotnē labu ģimeni!

 

                                                    Ar cieņu, Dr. Andris Veselovskis.