(Delfi sievietēm 05.2006.)

 

Vēlos uzzināt speciālista viedokli par iespējamiem risinājumiem manā situācijā. Man ir 24 gadi un es baidos veidot attiecības ar vīriešiem. Pirms 3 vai 4 gadiem man bija iespēja veidot attiecības ar cilvēku, kas tiešām bija neatlaidīgs, taču es izvairījos, pamatojot, ka šajā brīdī man svarīgāk ir iegūt labu izglītību. Vēlāk no attiecībām esmu atsacījusies, aizbildinoties, ka vēl neesmu atradusi stabilu un labi apmaksātu darbu. Šobrīd ir gan augstākā izglītība, gan interesants darbs un nav jādomā par naudas trūkumu, taču atkal un atkal meklēju aizbildinājumus.

 

Iespējams, man negribas neko mainīt šī brīža dzīvesveidā. Kaut gan bieži pieķeru sevi pie domas, ka ilgojos pēc vīrieša glāstiem un atbalsta, tomēr nespēju sevi pārvarēt un uzsākt tuvākas attiecības ar vīrieti. Turklāt lielākā daļa brīvie vīrieši man šķiet neinteresanti, pārāk daudz izrādās un uzspēlē bravūru. Tādēļ gadās, ka vēlētos tuvāk iepazīties ar kādu aizņemtu, bet negribas tikai vieglu flirtu, kas var sāpināt gan mani, gan šī vīrieša ģimeni.

 

Mani interesētu vīrietis, kas ir par mani vecāks un kuram ir pieredze attiecībās, teiksim ap gadiem 30 vai nedaudz vairāk. Diemžēl nav drosmes pašai uzrunāt, bet no viņu puses neesmu sajutusi uzmanības apliecinājumus.

 

Ko man varētu ieteikt darīt, lai pārvarētu sevi uzsākt tuvākas attiecības ar vīrieti, un kā labāk sasniegt savu mērķi, iepazīties ar piemērotu vīrieti ilgstošu attiecību veidošanai?

 

 

                                               Atbilde.

 

      Šādā situācijā būtu ieteicams vērsties pie psihoterapeita. Pēc izvērtēšanas intervijām psihoterapeits pateiks, kāda veida psihoterapija Jums būtu nepieciešama. Biežāk tādos gadījumos ir nepieciešama ilgstoša psihoterapija (vidēji 2 gadi).

      Sabiedrība neizprot līdz galam psihoterapijas nozīmību, valsts neatmaksā psihoterapiju. Psihoterapija ir ļoti nepieciešama gados jauniem cilvēkiem. Diemžēl vairumā gadījumu cilvēki nāk uz psihoterapiju tad, kad ir radušies milzīgi sarežģījumi dzīvē- izjūk ģimene, ir grūtības strādāt, koncentrēties darbam, cilvēku moka trauksmes lēkmes ar veģetatīviem simptomiem (neirocirkulatorā distonija) utt... Ja cilvēks atnāktu uz psihoterapiju pirms sarežģījumu rašanās, tad šie sarežģījumi neattīstītos un cilvēks varētu dzīvot kvalitatīvāk, jūtoties labāk.

      Piemēram, Somijā psihoterapijā iet 15% studējošo jauniešu. Tur psihoterapiju apmaksā valsts. Somu speciālisti uzskata, ka psihoterapija būtu nepieciešama 20% studējošo jauniešu. Domāju, ka ar laiku arī mūsu valstī cilvēku domāšana mainīsies šādā virzienā. Taču šobrīd slīcēju glābšana ir pašu rokās.

      Paskaidrošu, kāpēc šajā gadījumā iesaku psihoterapiju, nevis dodu konkrētus padomus.

      Jūsu aprakstītā problēma ir grūtības veidot tuvas attiecības ar vīriešiem. Šādām problēmām, ja tās ir ilgstošas, parasti saknes ir meklējamas bērnībā un pusaudžu gados. Lai šī problēma atrisinātos, ir jāatrod un jāizprot šos cēloņus. Ir jāsaprot tās emocijas un domas, kuras traucē tuvoties vīriešiem. Ir vēlme tuvoties, bet ir kāda iekšējā barjera, kura kavē to darīt. Šo iekšējo barjeru tad arī būtu jāatklāj un jāizpēta. Ejot psihoterapijā notiek sevis iepazīšana solīti pa solītim.

      Visbiežāk grūtības veidot attiecības ar vīriešiem ir sievietēm, kurām nav bijušas siltas, emocionāli piepildītas attiecības ar tēvu. Var būt arī citi faktori, kuri psihoterapijas gaitā būtu jāizpēta.

 

                               Vēlot veiksmi, Dr. Andris Veselovskis.