Vizītkarte Raksti un video Atbildes uz jautājumiem Pieteikšanās Kolēģiem
Hipnotiska iedarbība.
( DELFI SIEVIETĒM 03.2006. )
Hipnotiskā iedarbība
 
Labdien!
Esmu 23 gadus veca sieviete, kurai viss dzīvē daudz maz nokārtojies. Nesen pārdzīvoju kaut ko pavisam negaidītu. Pilnīgi svešs cilvēks, arī sieviete apmēram manos gados, mani nohipnotizēja. Es vēlētos uzzināt:
1. Kā cilvēks pakļaujas hipnozei un kāpēc tā notiek?
2. Kā es varu sevi aizsargāt no hipnozes?
3. Interesanti arī būtu uzzināt iemeslu, kāpēc es pakļāvos, un pilnīgi svešu cilvēku ievedu savā dzīvoklī. Analizējot un vēlreiz pāranalizējot, atklājās, ka tiku pakļauta brīdī, kad pie gaismas ieskatījos viņai acīs.
Pēc atmošanās, ja tā to varētu nosaukt, kad mamma prasīja, kā es tā ievedu svešu cilvēku dzīvoklī, no kurienes es viņu dabūju, un tā tālāk, es jutos kā salauzta, mana galva bija kā ar slotu izslaucīta, locekļos vārgums, pati raudāju, jo vismaz pāris stundas biju dzīvojusi nevis ar savām, bet svešām domām un pavēlēm. Vienmēr kaut kas ir dzirdēts par hipnozi, bet nav saprotams, vai cilvēks ir vienmēr pakļaujams, vai nē.
Lūdzu, palīdziet tikt galā ar psiholoģisko diskomfortu un iesakiet, kā es varētu nostiprināt sevī aizsargbarjeru pret šādu cilvēku izrīcībām. Viens cilvēks man ieteica lietot Levi autogēno treniņu, viens neskatīties acīs, cits - nebraukt ar svešiem cilvēkiem liftā. Lūdzu, dodiet man profesionālo viedokli, jo ar savu pašaizsardzības sistēmu jutīšos arī drošāk uz ielas.
 
 
                                        Atbilde.
 
      Mana atbilde būs diezgan vispārīga, jo Jūsu vēstulē ir maz konkrētas informācijas par Jums.
      Uzskatu, ka cilvēks pakļaujas hipnozei tad, ja viņam nedarbojas ,,aizsardzības sistēma’’. Starp cilvēku un apkārtējo pasauli ir jābūt barjerai, kas neļauj citu cilvēku gribai sevi pakļaut. Parasti šī aizsargbarjera veidojas 1,5 līdz 3 gadu vecumā un pusaudžu vecumā, kad cilvēks mācās pateikt ,,nē”, kad vecāku viedoklis tiek noniecināts un savs tiek pasludināts par pareizu. Ja vecāki spēj pieņemt bērna protestu, un bērns spēj iemācīties protestēt, cīnīties par sevi, tad izveidojas barjera, kas sargā no ārējas ietekmes. Ja bērnam neizveidojas sajūta, ka viņš tiks pieņemts arī tad, ja izteiks atšķirīgu vai pretēju viedokli, tad viņš var sākt pakļauties, lai tiktu pieņemts. ,,Ja es pakļaušos, tad mani mīlēs, tad viss būs labi.” To izmanto krāpnieki. Tas tiek izmantots reklāmās. Tiek apsolīts kaut kas, kam tik ļoti gribās ticēt. Un cilvēki uzķeras.
      Uzticību radošs skatiens acīs iekļūst ļoti dziļi cilvēka zemapziņā. Neapzināti tas var atgādināt vienu no pirmajiem komunikācijas veidiem- acu kontaktu starp mammu un zīdaini. Un cilvēkam var rasties vēlme paļauties uz kādu, kurš ir labs.(Krāpnieks izliekas par labo mammu un ievilina slazdā.)
      Domāju, ka Jums būtu jāmācās sevi aizsargāt. Jāmācās izteikt neapmierinātību, dusmas, ja kāds laužas Jūsu teritorijā. Ja pretinieks ir stiprāks, tad ir jābēg. Jāizvairās no briesmām, ar kurām Jūs pagaidām netiekat galā. Konkrētus aizsardzības un bēgšanas veidus var mācīties no cilvēkiem, kas to prot darīt, pielāgojot šīs tehnikas sev. Jūs varat izmēģināt draugu ieteiktos aizsardzības veidus un paņemt tos, kuri der tieši Jums. Arī Jūs pati varat atklāt veidus, kā sevi aizsargāt.
      Vēlu veiksmi savas neatkarīgās, drošās iekšējās pasaules veidošanā.
 
                                                 Ar cieņu, Dr. Andris Veselovskis.

Tālr.: +371 29448680   |  Rīga, Maiznīcas 12-1 (skatīt karti)

Vizītkarte Raksti un video Atbildes uz jautājumiem Pieteikšanās Kolēģiem