Mīts par vājo vīrieti un stipro sievieti
Tehniskais progress iet uz priekšu, taču cilvēka prāts joprojām paliek arhaisks un mistisks. Latvijā bieži kultivē mītu, ka sievietes ir stipras un visu varošas, bet vīrieši vāji un nepieauguši. It kā vienā vidē auguši, vienu ēdienu ēduši varētu izaugt divi, pilnīgi atšķirīgi cilvēku tipi – stiprais un pieaugušais; vājais un nepieaugušais. Bieži saka, ka vīrietisir kā vēl viens bērns, bet sieviete – pieaugusi un spējīga tikt ar visu galā.Kur gan radusies šāda domāšana? Vai tās ir pēckara sekas, kad vīrieši bija gājuši bojā, bet sievietēm pašām bija jātiek ar visu galā?Iespējams, tas bija tik traumējoši, ka palika tautas zemapziņā, tādējādi arī turpmāk uzturot mītu: «Ja atkal būs karš un vīriešus izkaus, mēs būsim gatavas!» Katram mītam ir sava ārējā izpausme un dziļas saknes prāta mistiskajos slāņos. Piemēram,viens no izplatītiem mītiem, kas dziļi iesēdies mūsu zemapziņā un ko domā gan vīrieši, gan sievietes, ka jaundzimušo spēj nomierināt tikai sieva, bet vīrs to nevar. Tā arī notiek – sieva auklē mazuli, ir pārgurusi un dusmīga, ka vīrs nepalīdz. Vīrs jūtas atstumts, nepiederīgs un nevarīgs. Tā ir mīta ārējā izpausme. Dziļi zemapziņā ir mīta saknes – sieva tic, ka tikai viņa tiks galā, bet vīrs mazuli noteikti satraumēs, un viņš arī automātiski distancējas, jo tā it kā būs labāk. Mīts sāk darīt savu reāli ļauno darbu – bērns pazaudē tēvu, sieva pazaudē vīru. Tādējādi it kā rodas pamats producēt mīta ārējo izpausmi:Latvijā trūkst labu tēvu. Ja šo teikumu daudzas reizes uzraksta un pasaka, tas iesēžas cilvēku zemapziņā un viņi automātiski domā, ka sieviete ir stipra, tiek ar visu galā, bet vīrietis – nē. Patoloģiskais apburtais loks noslēdzas. Mīts uztur, un pavairo pats sevi. Kāda ir realitāte? Realitātē tētis spēj iemācīties nomierināt mazuli, spēlēties, baudīt kopā būšanu. Iespējams, ka tas nesanāks uzreiz un viegli. Varbūt vajadzēs spēku un pacietību, lai pārlauztu mītu un zemapziņā ierakstīto: «Mans tēvs mani neauklēja, tas nav vīrieša darbs.»Nesen dzirdēju jaunas māmiņas teikto: «Tie ir mūsdienu labie tēti, kas spēlējas ar bērniem.» Biju ļoti lepns, jo teiktais attiecās arī uz mani. Par mīta otro daļu. Realitātē stipra, pieaugusi sieviete sadarbojas ar vīru. Viņa nedara visus darbus viena. Viņa var atstāt bērnu vīram un aiziet pie manikīra. Norobežošanās un pārmērīga darīšana nepalīdz, tā nav stipruma pazīme. Stiprums ir sarunāt ar vīru, kā darbi tiks dalīti. Mazulim ir ļoti svarīga unikāla komunikācijas pieredze ar katru no vecākiem. Iespējams, ka arī māmiņai var būt grūti lauzt mītu un noticēt, ka vīrs tiks ar visu galā. Mīts mudinās justies stiprai visvarenai mammai, kura ir labāka par tēti. Nevajag ļauties mītam, jo tas dzen iegūt visvarenas vientuļas mammas statusu, taču tā var pazaudēt attiecības ar vīru un nogalināt sevī sievieti. Kādēļ par šo mītu rakstu? Tāpēc, ka ikdienā publiskajā telpā un klientu stāstītajā spilgti redzu šī mīta izpausmes. «Latvijā ir daudz labu sieviešu, bet nav labu vīriešu.», «Latvijā trūkst tēvu.», «Sievietēm jātiek ar visu galā pašām.» Daļa vīriešu jūtas sieviešu apspiesti. Daļa sieviešu jūtas vīriešu apdraudētas. Psihoterapeita kabinetā sievietes stāsta, ka nav iespējams atrast labu vīrieti. Turpretī vīrieši bieži pārdzīvo, ka nav pietiekami varoši un ļoti baidās no sieviešu kritikas. Ja nedaudz pārspīlējam, sanāk tā, ka sievietes skatās uz vīriešiem un secina, jā, ļoti bēdīgi, te nav neviena īsta vīrieša... Bet vīrieši jūtas pazemoti un atraidīti: varbūt jāizvēlas cita sieviete, vai jāaiziet ar draugiem iedzert... Atgriežamies pie realitātes. Auguši vienā sabiedrībā, vīrieši un sievietes ir apmēram līdzīgi. Katram dzimumam ir savas stiprās un vājās puses, to nosaka fizioloģija. Sievietes var barot bērnu ar krūti. Vīrieši ir fiziski stiprāki, labāk saprot tehniskas lietas. Taču abi dzimumi ir vienlīdz gudri, emocionāli un labi. Protams, pastāv daudz destruktīvu programmu un mītu, kas sagrauj attiecības, sakūda vienu partneri pret otru, rada bezgalīgu cīņu un mērīšanos starp abiem.Manuprāt,mēs katru dienu katrs varam kaut ko darīt, lai uzlabotu attiecības un savu dzīvi. Nekad neiestāsies stāvoklis, kad viss ir atrisināts, laime pilnīga uz visiem laikiem. Katru dienu sevi jāpieskata un jākoriģē, tāpat kā katru dienu jātīra zobi un jāveic fiziskas aktivitātes. Tāpat ir jāpieskata destruktīvās programmas sevī. To var salīdzināt arī ar nezāļu ravēšanu vai tomātu laistīšanu. Katram jāatrod sava veiksmīgā domāšana un efektīvā rīcības taktika. Piedāvāju dažus priekšlikumus, kā cīnīties ar destruktīvajiem mītiem.Tie nav domāti kā absolūtā patiesība, kā visiem tagad būtu jādomā vai jādara, bet vairāk paredzēti apdomāšanai, diskusijai, attīstības rosināšanai. Priekšlikumi abiem dzimumiem
Idejas vīriešiem
Idejas sievietēm
|
||||||||
|