Vizītkarte Raksti un video Atbildes uz jautājumiem Pieteikšanās Kolēģiem
Attiecības un seksualitāte.

Attiecības un seksualitāte.   (Psiholoģijas pasaule. 2005.g.dec.)

 
 Cilvēks nevar dzīvot bez attiecībām. Mazam bērnam otra klātbūtne ir vajadzīga, lai izdzīvotu. Pieaugušam vīrietim vai sievietei attiecības ir nepieciešamas, lai varētu justies labi. Ja kāds ir viens, tad viņš meklē otru pusīti. Kad otra pusīte ir atrasta, veidojas attiecības un ir sekss(dzimumattiecības). Seksuālās attiecības ir daļa no plašā vīrieša un sievietes attiecību spektra. Pāra emocionālā mijiedarbība ietekmē to, kāds ir sekss, bet arī caur seksu partneri var ietekmēt viens otru emocionāli. Par to tad arī izteikšu savas pārdomas- kā attiecības var ietekmēt seksuālo dzīvi, un kā seksualitāte var ietekmēt attiecības.
Šajā rakstā aprakstīšu situācijas, kādās cilvēki nonāk, paši to nemanot. It kā neredzamu iemeslu dēļ cieš attiecības vai sekss.
Situācija A.
Ģimene dzīvo savu ikdienas dzīvi. Tiek darīti vajadzīgie darbi- vecāki strādā, bērni mācās. Pamazām notiek tā, ka laulātie aizvien retāk nodarbojas ar seksu. Sekss vairs nav tāds, kāds ir bijis agrāk. Vīrs sāk interesēties par citām sievietēm, sieva pamana, ka viņai ir interese par citiem vīriešiem. Sākumā domās, tad realitātē notiek gājieni pa kreisi. Šajā laikā neapzināti vai apzināti laulātie izjūt milzīgu spriedzi. Šī spriedze var izpausties ļoti dažādos veidos- tiek braukts ar mašīnu ātrāk nekā parasti; kāds kļūst saspringtāks, nemierīgāks darbā; cilvēki daudz runā un raksta masu mēdijos par to, ka apnikums laulībā ir normāla un neizbēgama lieta- vajag tik atrast labu mīļāko un viss būs labi. Tiek meklēts risinājums milzīgajai iekšējai spriedzei. Daudzi izšķiras, kādu satiek, un iziet iepriekš aprakstīto ciklu no jauna. Bieži tiek uzskatīts, ka tieši slikts sekss vai laulātā neuzticība ir cēlonis tam, ka ģimene izirst.
Taču slikts sekss vai dzīvesbiedra neuzticība nerodas paši no sevis- tās ir sekas, tās ir pazīmes tam, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā. Tātad tieši sliktas attiecības noved pie tā, ka nav laba seksa, vai, ka dzīvesbiedri kļūst neuzticīgi viens otram. Ja attiecības ir labas, tad labas ir arī dzimumattiecības un partneriem nav vajadzīgs kāds trešais no malas. Problēmas sakne ir tajā apstāklī, ka daudzi cilvēki neprot veidot ilgstošas un stabilas attiecības. Daudzi cilvēki nemaz nezin, ka eksistē ļoti krāsaina un interesanta pasaule ārpus materiālās pasaules, ārpus darbu darīšanas, ārpus sievas un vīra pienākumiem. Tā ir attiecību pasaule, tā ir emociju pasaule, tā ir pasaule, kurā dzīviem cilvēkiem ir dzīvas emocijas un domas. Emocijas tiek izjustas un paustas, domas tiek izdomātas un izteiktas, notiek nemitīga savstarpēja mijiedarbība. Kopīgi tiek būvēta attiecību māja. Tāda māja, kurā ir patīkami dzīvot, kurā gribas atgriezties pēc darba. Te rodas loģisks jautājums: ,,Kādēļ cilvēki, kuriem nav šādas jaukas mājas, viņas nebūvē?’’ Izrādās, ka daudzi nemaz nezin un netic tam, ka iepriekš aprakstītās attiecības vispār eksistē. Cilvēka uztverei piemīt ļoti interesanta īpašība- mēs redzam tikai to, ko esam pieraduši redzēt. Ja kāds ir nācis no ģimenes, kurā nav runāts par emocijām un  domām, tad kā partneri viņš izvēlēsies cilvēku no līdzīgas ģimenes un piepildīsies ticība tam, ka ilglaicīgas, stabilas attiecības nepastāv. Parasti cilvēki tieši tāpēc arī nāk pie psihoterapeita, ka ir nokļuvuši neveiksmīgu attiecību apburtajā lokā. Piemēram. Sievietes tēvs ir dzērājs. Viņa domā, ka nekad tādu vīrieti neizvēlēsies. Sieviete apprecas ar vīrieti, kurš viņu enerģiski aplido divus gadus. Un pēc bērna piedzimšanas vīrietis sāk dzert. Kad vīrs grib seksu, sieva aizbildinās ar galvassāpēm, mēnešreizēm vai nogurumu. Rodas iespaids, ka seksuālā neapmierinātība dzen vīru tikties ar citām sievietēm. Attiecības ar citām sievietēm kļūst par ieganstu tam, lai varētu oficiāli noformēt šķiršanos. Ģimene izjūk tieši tāpat, kā izjuka sievietes vecāku ģimene. (Aprakstītais scenārijs dažādās variācijās ir ļoti izplatīts Latvijā.) Uzsveru, ka pie ģimenes sabrukuma noveda abu partneru nespēja veidot attiecības. Bieži bijušie vīrs un sieva nemaz nezin, ka viņi nespēj veidot attiecības. Sieva (iespējamais variants) varētu domāt, ka ģimene sabruka dēļ tā, ka vīrs dzēra un ,,gāja pa kreisi”. Vīrs varētu domāt, ka meklēja citas attiecības dēļ tā, ka pēc dzemdībām bijusī sieva kļuva resna, nelaipna, ar riebumu novērsās no pieskārieniem. Taču neveiksmes saknes ir jāmeklē daudz dziļāk. Tās ir jāmeklē partneru iekšējā pasaulē. Tajā nav vajadzīgo instrumentu, lai varētu veidot veiksmīgas attiecības. Domāju, ka to būtu svarīgi apzināties, lai varētu iet tālāk.
Ja cilvēki nemāk runāt par savām emocijām, tad tās tiek it kā noslēptas. Tomēr šīs pašas emocijas izlaužas uz āru tieši seksuālu attiecību laikā. Piemēram, vīrs jūtas, ka sieva ar viņu nerēķinās. Viņa ieslēdz TV programmu, kura vīram nepatīk. Vāra zupu, kurā ir par daudz sāls. Sieva izveido sev tādu frizūru, kura vīram šķiet nepieņemama. Ja vīrs nespēj ar sievu parunāties par savu neapmierinātību, tad šī neapmierinātība (dusmas) krājas vīra prātā kādā rezervuārā. Vīrietis šīs dusmas var apzināties, var arī neapzināties, ka viņš ir dusmīgs. Šīs vīra dusmas var izpausties kā impotence. Tad, kad sieva grib nodarboties ar seksu, vīram nav erekcijas. Simboliskā veidā vīrs sievai pasaka, ka viņa nav pietiekoši iekārojama. Dusmas šajā gadījumā izlaužas uz āru netiešā veidā. Dusmas var izpausties ļoti dažādi, un bieži otram ļoti sāpīgā veidā, piemēram, ja minētais vīrs pārguļ ar sievas labāko draudzeni. Virspusēji skatoties tā būtu nodevība. Rokot dziļāk, tāda rīcība nozīmētu atriebību sievai. Vīra dusmas var izpausties arī kā sāpju nodarīšana, pazemošana dzimumakta laikā vai pat izvarošana. Par šīm lietām sievietes ļoti maz runā, jo tās ir pārāk sāpīgas, pārāk pazemojošas, pārāk personīgas. Sievietei var būt grūti atzīt sev, ka tas notiek ar viņu. Vēl grūtāk kaut ko tik pazemojošu izstāstīt kādam citam un meklēt palīdzību.
Arī sieva var izreaģēt savas dusmas pret vīru caur seksu. Dusmas var izpausties kā galvassāpes vai nogurums tad, kad vīrs grib mīlēties. Sieva var būt vienaldzīga un auksta seksa laikā. Viņas dusmas var izpausties tā, ka viņa iznīcina vīra pašvērtību (kastrē viņu) :,,Tu gribi seksu, bet tu jau nemaz nespēj mani apmierināt; Tev prātā tikai sekss, tu esi kā dzīvnieks.” Tāpat sieva var paust savas dusmas pret vīru viņa klātbūtnē flirtējot ar citiem vīriešiem, kas, protams, vīram ir ļoti sāpīgi un aizskaroši.
Visi šie iepriekš minētie dusmu izpausmes veidi, kur dusmas tiek izpaustas caur seksu, veicina tālāku attiecību sabrukumu-laulātie atsvešinās aizvien vairāk, starp viņiem veidojas aizvien lielāka plaisa, parādās mīļākie un mīļākās.
Attiecības un seksu ļoti stipri bojā tas, ko tautā sauc par mazvērtības kompleksu. Mazvērtības kompleksu, manuprāt, vienkāršoti varētu aprakstīt kā kauna un vainas sajūtas sajaukumu- es esmu slikts, un tas, ko es daru, ir slikti. Šī kompleksa ietekmē cilvēks ir kā iekalts važās. Nemitīgi ir tādas domas- es ne tā izskatos; ja kaut ko teikšu, citi sapratīs, ka esmu stulbs; mans ķermenis nav tāds kā vajadzētu; tādu kā es, protams, neviens nemīlēs; pa kluso citi par mani smejas- te cilvēku moka kauna sajūta. Vainas sajūta izpaužas sekojoši- ja es darīšu tā, kā man gribās, tad nodarīšu otram pāri, sabojāšu mūsu attiecības un mani pametīs;  ja kādam ir diskomforts no tā, ko es daru, tad es esmu slikts; gūt baudu no seksa ir slikti; pašapmierināties ir slikti, par to jāsaņem sods. Jo vairāk cilvēks ir nomocījies ar kauna un vainas sajūtām, jo grūtāk veidot attiecības, jo mazāk baudas no seksa.
Šis mazvērtības komplekss dažādos veidos bojā attiecības. Piemēram.
 B. Sieviete kaunas no sava ķermeņa. Viņa grib mīlēties tumsā. Vīrietis domā, ka viņai riebjas viņa matu krāsa. Viņi nepastāsta viens otram par saviem kompleksiem un izšķiras, jo kompleksi moka pārāk stipri.  
C. Vīrs nepasaka sievai, ka viņam gribētos pamēģināt kaut ko jaunu seksā. Viņš domā, ka viņai būtu grūti pieņemt ko jaunu, jo iepriekš, kad viņš to pieminējis, sieva tā kā sarāvās, tā kā sastinga. Vīrs negrib sievu sāpināt, tāpēc nepiedāvā neko jaunu. Viņā pieaug neapmierinātība, viņš sāk palikt neiecietīgāks, nokritizē sievu, ja viņa izdara, viņaprāt, kaut ko muļķīgu vai bērnišķīgu. Šajā gadījumā vīru moka vainas sajūta- viņam grūti izturēt to, ka sievai rodas diskomforts, ja tiek runāts par seksu. Viņam ir sajūta, ka sieva viņu atgrūž. Savukārt sievu moka kauns, jo viņas vecāku ģimenē par seksu nerunāja, vecāki ar riebumu novērsās redzot erotiskas ainas. Līdz ar to pat saruna par seksu viņai liek just kaunu un sastingt. Situāciju varētu uzlabot tas, ja viņi varētu parunāties par savām domām un sajūtām.
Tātad katra partnera mazvērtības kompleksi un iekšējie konflikti sagrauj attiecības, un, loģiski arī seksuālo dzīvi. Cilvēki maldās pa pārpratumu apburtajiem lokiem, sāpinot sevi un viens otru. Veselas dzīves tiek nodzīvotas, veltīgi gaidot, ka notiks brīnums un attiecības uzlabosies pašas no sevis. Taču pats no sevis nekas nenotiek. Ir jāiegulda darbs, lai izveidotu attiecības, kurās abiem ir labi. Un pēc tam šīs attiecības ir jāsaudzē un jākopj. Vieglāk ir tiem, kuru vecāki ir pratuši veidot attiecības. Pārējiem ir jāmācās pilnīgi jauna attiecību un emociju valoda. To var iemācīties, ja cilvēks ļoti grib izmainīties un ir gatavs veltīt tam laiku un enerģiju.
Kur meklēt risinājumu? Ko darīt?
Lai varētu atrast risinājumu, manuprāt, būtu jādomā par sekojošiem jautājumiem.
*Pāra vai dzīvesbiedru attiecības. Vai tiek veltīts pietiekoši daudz laika sev un otram? Vai izdodas izrunāt jautājumus, kas ir svarīgi vienam, otram vai abiem kopā? Vai izdodas izturēties pret sevi un otru ar mīlestību un cieņu? Ja neizdodas, tad būtu svarīgi saprast, kādi ir traucējošie faktori? Vai tās ir bailes, kauns vai mazvērtības sajūta, kas traucē runāt un veidot attiecības? Un ko darīt ar tām emocijām un domām, kuras nav izturamas?
Te ir būtiski uzsākt sarunu un runāties ar otru arī tad, ja tas ir ļoti grūti, satraucoši vai sāk likties nesvarīgi. Pie tam sarunai jābūt pozitīvi noskaņotai- vērstai uz risinājuma meklēšanu. Ja otrs tiks iznīcināts vai pazemots, nekāds pozitīvs rezultāts nav gaidāms.
          *Audzināšana. Lai bērni veiksmīgi spētu veidot attiecības, vecākiem, pirmkārt, būtu jākļūst veiksmīgiem pašiem. Tad bērni vienkārši pārņems vecāku veiksmīgo modeli. Ja vecākiem ir problēmas attiecībās un seksā, tad šīs problēmas ietekmē arī bērnus. Piemēram- divas galējības. Pirmā- par seksu, ķermeņa izmaiņām pubertātes laikā, attiecībām starp zēniem un meitenēm, netiek runāts, jo traucē vecāku kompleksi. Otrā- tiek runāts ar bērnu vai pusaudzi pārāk seksualizētā, nepiemērotā veidā.( Tēvs izceļ to, kāda meita ir skaista un iekārojama; Māte saka dēlam- tu mans vienīgais vīrietis.) Te arī pamatproblēma ir tā, ka vecākiem nav attiecību, un viņi savu neapmierināto seksualitāti uzgrūž bērniem. Abos gadījumos bērniem, kad tie izaugs, būs grūtības veidot attiecības un būs grūti pieņemt savu seksualitāti.
            Kopsavilkums.
            Ja kādam pārim rodas seksuālas problēmas, un to cēlonis nav fizisks, tad būtu jāpadomā par to, kas notiek attiecībās, un kas notiek ar katru no partneriem. Attiecību problēmas ir risināmas sarunājoties. Ja pāris netiek galā saviem spēkiem, tad jāvēršas pēc palīdzības pie kvalificētiem speciālistiem. Nenobīties, neapstāties, meklēt risinājumu!

                                                    Ar cieņu Dr. Andris Veselovskis

Tālr.: +371 29448680   |  Rīga, Maiznīcas 12-1 (skatīt karti)

Vizītkarte Raksti un video Atbildes uz jautājumiem Pieteikšanās Kolēģiem