( Delfi sievietēm, 04. 2007.)

 

Labdien. Esam precējušies divus gadus. Piecus mēnešus atpakaļ mums piedzima dēliņš. Abi ļoti gaidījām bērna piedzimšanu. Taču pēc bērna dzimšanas vīrs kļuva nerunīgāks, sāka ilgāk kavēties darbā. Atnākot mājās, vīrs sēžas pie televizora vai datora. Es esmu pārgurusi ar mazuli, taču baidos lūgt viņam palīdzību, jo nezinu, vai viņš tiks galā. Esmu jautājusi viņam, vai es daru kaut ko nepareizi? Viņš atbild, ka viss ir kārtībā, un mēs katrs ejam darīt savu darāmo. Ko man darīt? Es baidos, ka viņš vairs mani nemīl.

 

 

                                        Atbilde.

 

      Bērna piedzimšana rada ģimenē ļoti lielas izmaiņas. Ja agrāk jūs varējāt daudz laika veltīt viens otram, tad tagad uzmanības centrā ir nokļuvis mazulis. Bērna piedzimšana daudziem vecākiem ir grūtu pārbaudījumu laiks. Dabīga krīzes situācija, kuru veiksmīgi pārvarot, ģimene kļūst stiprāka vai neveiksmīga scenārija gadījumā ģimene sabrūk.

      Kādēļ rodas problēmas?

Bērna piedzimšana abos vecākos var radīt ļoti stipras un pilnīgi negaidītas izjūtas un domas. Piemēram, jaunā mamma var sajusties nomākta, pārgurusi un viņai var gribēties bēgt. Viņai ir ļoti vajadzīgs atbalsts no vīra. Svarīgi, lai vīrs palīdz izdarīt darbus, parunājas, uzklausa. Savukārt jaunais tētis var sajusties kā ,,trešais liekais”. Viņš vairs nesaņem ierasto uzmanības daudzumu. Viņam ir jādod tad, kad pašam ir vajadzīgs daudz uzmanības. Viņš var justies apjucis un būt neziņā, ko tad tagad darīt. Tātad izjūtas un domas var būt ļoti dažādas- var būt prieks par bērnu vai arī dusmas uz bērnu, ka tagad viņam jāvelta tik daudz laika.

      Kā ar to visu tikt galā?

Problēmas nerodas tādēļ, ka ir grūtas vai pretrunīgas domas vai izjūtas, bet tādēļ, ka jaunie vecāki nezina, ko ar to visu darīt. Un ja jaunie vecāki nerunā par to, ko domā un jūt, tad attiecībās rodas plaisa, kura var arī novest līdz ģimenes izjukšanai. Ir jārunā arī, ja pārdzīvojumi un domas ir ļoti smagas. Nedrīkst ļaut pašai sev vai otram ierauties savā čaulā. Var noderēt citu cilvēku pieredze. Te var derēt tādu vecāku pieredze, kuri paši ir veiksmīgi tikuši galā ar līdzīgām krīzēm. Ja nav neviena labvēlīga cilvēka, ar kuru var droši izrunāties par notiekošo, tad ir jāvēršas pie speciālista.

      Pats svarīgākais- neatstāt problēmu nerisinātu. Jums abiem ir nepieciešams mācīties risināt problēmas kopīgi, nebēgot no tām. Ļoti svarīgi, lai arī vīrs iesaistās bērna aprūpē un pieskatīšanā. Tas ir nepieciešams jums visiem. Bērnam ir vajadzīgs tētis. Vīram ir ļoti svarīgi justies labam, varošam tētim. Un Jums ir nepieciešams izjust ģimeni, kā vienotu veselu.

 

                                              Vēlot veiksmi, Andris Veselovskis.