(Delfi sievietēm 04.2006.)   

 

  Labdien. Gribu jautāt par vienu problēmu. Esot kopā ar cilvēkiem, nevaru izteikt savu viedokli. Parasti domāju, vai teikt to vai to. Kad izdomāju, ko varētu teikt, ir jau par vēlu. Cenšos saprast, ko no manis gaida citi. Citreiz kaut ko pasaku, pēc tam pārdzīvoju, ka vajadzēja teikt savādāk. Liekas, ka esmu neizlēmīga un bailīga, mazāk apķērīga kā citi. Vai es varēšu no šīs problēmas kādreiz atbrīvoties?

 

 

                                    Atbilde.

 

      Jūs moka mazvērtības sajūta. Jūs nespējat izjust sevi kā vērtīgu, interesantu, svarīgu cilvēku. Šādas un līdzīgas problēmas lielākā vai mazākā mērā izjūt arī daudzi citi cilvēki. Vairumā gadījumu šādas problēmas ir iespējams mazināt vai novērst. To es redzu ikdienā, strādājot ar saviem klientiem. Cilvēks, kurš nav varējis izteikt savu viedokli, pamazām sāk to paust, aizvien vairāk apzinās sevi kā vērtību. Domāju, ka katram cilvēkam ir savs ceļš ejams, lai atrisinātu šādas problēmas. Var palīdzēt cilvēki, kuri līdzīgas problēmas ir pārvarējuši. Tas var būt draugs, skolotājs, darba kolēģis, kurš var iedvesmot ar savu piemēru. Psihoterapija ir izveidota tieši tādu vai līdzīgu jautājumu risināšanai.

      Parasti šādas problēmas sāk veidoties jau no bērnības, kad bērns sāk sajusties sliktāks kā citi. Sāk domāt, ka citi ir labāki. Sāk baidīties parādīt sevi. Viņam sāk likties, ka citiem neinteresēs tas ko viņš teiks. Ja šajā laikā vecāki ir aizņemti, nomocījušies ar ikdienas problēmām un nespēj dot bērnam pietiekoši daudz atbalsta, tad mazvērtības sajūtas iesakņojas un var mocīt cilvēku visu dzīvi.

      Gribu uzsvērt, ja cilvēks jūtas nevērtīgs, tas nenozīmē, ka viņš ir nevērtīgs. Tā ir tikai subjektīva sajūta, kura cilvēku moka un var būtiski bojāt dzīvi.

 

                                                     Ar cieņu, Dr. Andris Veselovskis.