Attiecībās atklājas jauni fakti. (DELFI SIEVIETĒM 12.2005)
Kā varētu tālāk izveidoties šīs attiecības?
Šā gada pavasarī iepazinos ar ļoti jauku vīrieti, kurš spēj ieklausīties manī, ja ir vajadzīga palīdzība palīdz utt. Mēs kļuvām par ļoti labiem draugiem, es viņam varēju stāstīt par daudz ko un viņš tad ieteica, kā labāk! No paša sākuma viņš jau man it kā deva manīt un arī teica, ka viņam esot grūti uzticēties cilvēkiem, jo reiz viņu esot pamatīgi pievīlis kāds draugs. Es viņu respektēju un neuzspiedu viņam, lai viņš man stāsta par savu pagātni, bet tomēr es jutu, ka viņš sāk aizvien vairāk uzticēties un tas man ļoti iepriecināja!
Viss bija ļoti jauki, visi mums apkārtējie cilvēki sāka čalot par mums, “nu kad tad mēs būsim kopā, kas mums tur ir”. No sākuma es tam īpaši nepievērsu uzmanību, bet pēc kāda laiciņa es sāku gan sevi, gan viņu novērot un tā jau patiešām vairs nebija tikai vienkārša draudzība, bet jau simpātijas vienam pret otru! Viņš šad tad brauca pie manis ciemos, apmeklējām dažus pasākumus kopā. Kad esmu ar viņu kopā, tad patiešām man ir tāda sajūta, ka laimīgāka cilvēka par mani uz šīs pasaules nav! Bet ar laiku simpātijas auga un aug vēl joprojām, un tagad jau to var teikt, ka tā jau ir mīlestība man pret viņu, bet no viņa puses jūtu, ka viņš it kā atrastos kādas izvēles priekšā un tas man dara raizes, jo, kā mēs visas sievietes zinām, mūsu intuīcija ir liela!
Un tad es uzzināju no vienas paziņas par viņu, ka viņš ir kādreiz jau bijis precējies un sieva ir gaidījusi bērniņu, kurš diemžēl nav nācis šajā pasaulē, un ka viņš ir šķīries aptuveni tikai pirms gada. Es nezinu, ko lai tagad es daru, tagad ir viss tik jocīgi, visas ilūzijas brūk, man ir grūti ar viņu satiekoties, skatīties viņam acīs un apzināties to, ka es zinu par viņa pagātni, bet viņš to nezina, ka es to zinu un, ja viņš to man līdz šim nebija teicis, tas nozīmē, ka viņš nav vēlējies, lai es to zinu! Dažreiz var sajust, ka viņš kaut kur citur lidinās! Man gribas viņam palīdzēt, bet nezinu - kā, jo viņš man patiešām ir ļoti dārgs cilvēciņš! Palīdziet man, lūdzu, kā būtu pareizāk, kā man tagad dzīvot tālāk?
Jau iepriekš liels paldies!
Atbilde.
Ļoti bieži vīriešiem ir grūti runāt par attiecībām, par jūtām. To Jūsu vīrietis arī pasaka, teikdams, ka viņam ir grūti uzticēties cilvēkiem. Tas nozīmē, ka ir bijusi sāpīga attiecību pieredze pagātnē un viņam nav bijusi iespēja iemācīties runāt par savu dzīvi, par saviem pārdzīvojumiem.
Ja Jūs jūtat, ka viņš ir kādas izvēles priekšā, varbūt Jūs varētu sākt runāt par to, ko jūtat. Tāpat, iespējams, ka Jūs varētu sākt runāt par informāciju, kuru esat uzzinājusi no citiem cilvēkiem saistībā ar vīrieša pagātni.
Sarunājoties ar otru ir iespējams veidot tuvākas attiecības. Vislabāk, ja Jums izdosies runāt nepārmetot un pašai nejūtoties vainīgai. Ja Jūs mierīgi pastāstīsiet par savām domām, izjūtām un lūgsiet viņu pastāstīt par to, ko domā viņš, iespējams, ka viņam izdosies pastāstīt par sevi. Ja neizdodas uzreiz, būtu jāmēģina vēl un vēl. Mīlestība spēj atkausēt iepriekšējo sāpīgo pārdzīvojumu radīto ledu. Šo piedāvājumu, veidot tuvākas attiecības, vīrietis var pieņemt un var arī nepieņemt (to iepriekš nekad nevar zināt). Parasti stabilas un tuvas attiecības neveidojas pašas no sevis vienā mirklī. Var paiet vairāki gadi, kamēr otrs sāk uzticēties. Tas nav nekas īpašs. Cilvēkiem, kuri ir vīlušies attiecībās, var būt vajadzīgi vairāki gadi, pirms viņi sāk pa īstam uzticēties. Te būtu vajadzīga pacietība.
Ir svarīgi noskaidrot, vai vīrietis grib veidot nopietnākas attiecības. Jūs nevarēsiet nonākt vienā punktā, ja katrs iesiet savā virzienā.
Nebaidieties cīnīties par sevi, par savām attiecībām. Lai Jums veicas.
Vēlu veiksmīgu un laimīgu Jauno gadu visiem DELFU lasītājiem.
Ar cieņu, Dr. Andris Veselovskis.
|
||||||||
|